|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Aizgājušam brālim | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Veltījums manam, sen un pāragri aizgājušam, brālim.
Aizlido ar pirmo gaismas šļakstu.
Aizlido, kā lepns ērgļa kliedziens.
Ugunī met raupjo plaukstu švīkstu.
Mājup sauciens Tevi nesasniegs.
Bez ietērpa, ej pār kalnu grēdu.
Bez cerībām, atpakaļ lai nāktu.
Un lai pērkons nodārd Tavu vārdu.
Bērna asara, lai atceras.
Brīvs no važām, mākoņus kul putās.
Dusmu sauciens, sadzirdams lai ilgi.
Un tad strauji iejūc zvaigznēs tālās.
Noplaks lēni ļaužu valodas.
Dienu, nakti redzu baltus spārnus.
Dienu, nakti atceros es Tevi.
Piedod! Neatradu īstos vārdus...
Īstās dziesmas, zvaigznei dziestošai...
(26.07.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1363
Kopā:6632526
|
| |
| |
|
Autori
