|
|
|
|
|
|
|
| | Mija | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
„Bez laika laiks nokļuva galā
Un tūkstoškārt piesmietā telpa”
Es rakstu šai svelmainā salā
Ar pagātnē iecirstu elpu.
Tos putnus un puķes, kas vakar
Vēl dzīvoja sapņos un mīlā,
Jau šodiena nelaikā pakar
Kā dekorus bezdievju stilā.
Dziest laternās tuksneša stīgas –
Ir nokavēts randiņš ar viņu.
Spožs iedegas kvēldiegs virs Rīgas
Un atnes no Sahāras ziņu:
„Pie nelaika laicīgi satikt
Un šķiroties nebojāt dūšu...”
Kā mirklis tāds mākslots var patikt?
Man īstumā vajag uz mūžu... (26.07.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1490
Kopā:6123724
|
|
|
|