|
|
 |
|
|
|
|
| | Man sāk palikt vēsi | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mēs pasaulē nākam ar kājiņām basām
Un kļūstam par tiem, kas mēs katrs nu esam.
Te visa kā pietiek ar atliektiem galiem,
Pat liekas, ka tūlīt sāks līt pāri malām...
Man sāk palikt vēsi šai pasaulē, draugs.
Kur katrs ceļ laktiņu augstāk un augstāk,
Un sapņo par to, vienam otru, kā pārspļaut.
Kam jauns Lambordžīnī, kam klozets no zelta,
Un mājas, kā pilis, no marmora celtas...
Man sāk palikt vēsi šai pasaulē, draugs.
Kur vārdi skan tukši un godam nav svara.
Pār cilvēku prātiem, kur reklāmām vara.
Te dižojas katrs, kas turas uz viļņa
Un nesadzird mani, kad saucu es viņu...
Man sāk palikt vēsi šai pasaulē, draugs.
Kur normas un robežas visur ir spraustas.
Kur stiprākais vājāko nemīl, bet kausta.
Mēs piedzimām brīvi, bez cerībām, sapņiem.
Nu ieslēgti esam, šai maģiskā aplī.
Man sāk palikt vēsi šai pasaulē, draugs... (28.07.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1363
Kopā:6632526
|
|
|
|