|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Trakojošā sirds | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Greiza sirds dun manā krūšu kurvī,
Dusmu pilna, aizvainojums rūgts,
Ir tik grūti izlaist to pa durvīm,
Kas reiz mīlot aizgūtnēm ir gūts.
Pēkšņi nevar vairāk saprast,
Kas ko ņem un kas kam dod,
Tas, kas bijis mīļš un pierasts,
Tagad strauji aizslīd prom.
Izmisušas rokas dauza
Durvis, kuras sen jau ciet,
Greizsirdība mani šauda,
Saucu, lai pie velna iet.
Bet es zinu, rīt tas norims,
Manas dusmas, sāpe mana,
Tikai sirds kā akmens nogrims,
Nebūs man vairs noteikšana.
Melodams, caur klusu viltu,
Esi krāpies, sirdis zadzis,
Manai sirdij uzmet cilpu,
Pakar, lūdzu, tur, kur vadzis!
Lai tā labāk karas cilpā,
Nekā tagad krūtīs griež,
Citādi es miršu ilgās.
Elpas trūkst, kad sirds tā spiež.
(29.07.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1601
Kopā:7214351
|
| |
| |
|
Autori
