|
|
|
|
|
|
|
| | Ceļiniekam | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nokrati pelnus, kas padara aklu.
Sasien, reiz saplēstos sapņus.
Uzvelc sev durstīgu vadmalas kreklu.
Neklausies smejošo saukļus.
Apjoz sev vēju un gurušos plecus,
Apsedz ar rītausmas salnu.
Dienu šo jauno, kas nomainīs veco,
Atslēdz ar atslēgu savu.
Aizmirsti mokošās mācību stundas.
Normas un statūtus apej.
Nočuksti maģisko vārdiņu rindas.
Palūdz sev padomus upei.
Piepildi plaušas ar ceļu, kas priekšā,
Putekļos iemērkdams lūpas.
Iespiežot saujā, tik skaidu no sliekšņa,
Aizej, kur sauc tavas jūtas.
Nokrati pelnus, kas slēpj tavu miesu.
Kailums lai veldzējas lietū.
Neļaujies bailēm par šīs saules tiesu.
Brīvību baudi, kā piekūns.
Sedzies ar zāli un mazgājies rasā.
Ceļā tev gana būs visa.
Pažēlo tos, kas kā akmens skrien gaisā.
Apskaud, kas ceļā reiz dzisa... (17.08.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|