|
|
|
|
|
|
|
| | Depresija | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ej projām no sāpošās galvas,
Kā traks cālis, kas laužas no olas.
Caur kauliem, caur asinīm, audiem,
Cauri acu dzidrajiem logiem.
Ej projām un astē sev sieni
Manu domu par tevi, ik vienu.
Vāc visu, kas tajā reiz norakts.
Manā galvā tāpat jau ir bardaks.
Prom laidies no kaistošā prāta.
Kāp uz slotas, kas priekšnamā kārta,
Ar koferiem, ķeselēm, somām...
Man vienalga, tik gaisti no domām.
Ar lielāko jaudu caur sapņiem,
Cauri multenēm visām un murgiem,
Caur sienām, caur barjerām, liesmām,
Pāri ielām, pie sarkanām gaismām...
Tik pazūdi, neatskatoties.
Man vienalga uz kurieni dodies.
Tik laidies, lai Dievs nesāk domāt,
Ka man pietiek šo pasauli nomāt... (30.08.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|