|
|
|
|
|
|
|
| | Aiz vientulības sliekšņa... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Aiz vientulības sliekšņa mēness meita bāra,
Bet zelta durvju kliņķis ierūsējis sen.
Bez balss jau mīlestība, kas man krūtīs vārās,
Par pasauli, kas laukā asins miglā sten.
Es seju iegremdētu asins miglā tajā.
Ja drosme pēkšņi rastos, mirtu viņai līdz,
Lai sajustu cik velti tīro tumsa vajā –
Uz mēnesnīcu tālu ceļš mums jāizstīdz.
Ir maņas asi trītas, durvis vaļā plaši,
Un mēness meitai bārai rudens ziedu vīns.
Mēs neliegsim tai līksmes, esot pārāk paši,
Starp gājputniem kad pošas naivu acu brīns. (12.09.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1281
Kopā:6135325
|
|
|
|