|
|
|
|
|
|
|
| | Ilgās pēc Tevis ! | Autors - Agneta
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Šis dzejolis ir vairāk kā dziemas lirika , tā vismaz man tas asociacējas , jo pati esmu iesaistīta mūzikas dzīvē !
Dzejolis radās spontāni , parkā uz soliņa , sēdēju un domāju par pagātni , atmiņas pārņēma manu prātu un sirdi , nespēju savas emocijas apslāpēt un tāpēc sāku tās izlikt uz papīra !
Veltījums cilvēkam , par kuru domāju ik dienas /G/...
Es aizveru acis un redzu tur Tevi , tu manā priekšā stāvi .
Un domāju ik dienas tikai par Tevi ,
Un nevaru aizmirst nekādi .
Tu biji man visa pasaule - gan gaiss ko es elpoju, gan ūdens ko dzeru .
Tu biji kā heroīns narkomānam , tu biji man viss !
Nesaki , ka man būs vieglāk bez tevis ,
Nesaki labāk itin neko .
Nevajag mierināt salauztu sirdi , nevajag mierināt to ! (12.09.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|