|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vējš | Autors - Blazijs Grava
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Sēžot uz skārda jumta,
vēroju Rīgu, tik cēli.
Vējš traucas sejā, kā bulta,
sēžu atspiedies pret mūri.
Tur lejā tik milzīgs haus,
pat vējš rada manī mieru.
Labi, ka nedzird to mana auss,
jo skatos tikai uz vienu.
Putni, cik tomēr viņi ir brīvi,
es apskaužu tos, man skauž.
Arī es vēlos lidot, tik dzīvi,
lai mani spārni, vēja brāzmas lauž!
Mākonis skrāpē Rīgas torni,
gailis jau paslēpies dūnās.
Tas cenšas nomazgāt blēņu toni,
bet vējš traucas tajā dusmās.
Bet saulīte, tur augšā sagurusi,
ar mākonīti apsegusies.
putni traucas izmisuši,
jo vējš trenkā tos, tas izlauzies.
14.09.2011
(15.09.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1257
Kopā:7559877
|
| |
| |
|
Autori
