|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nakts lietus | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad naktī lietus klusi klauvēsies pie loga,
Kā aicinādams mani doties viņam līdz,
Es, nu jau pamodies no ieilgušā miega,
Ar viņu nozudīšu, līdz pat ausīs rīts.
Pa eļļas varavīksnēm, asfaltu kas rotā,
No pilsētas, pa lietus takām aizbēgšu.
Un rīta agrumā, kad atkal būsim kopā,
Tev, vārds pa vārdam, piedzīvoto stāstīšu.
Tas vedīs mani tur, kur pērkons būs, kā dziesma.
Tas mācīs, kā ar vējiem ogles izkrāsot,
Kā kausēt rītausmu ar ugunskura liesmām
Un stāties uguns priekšā spārnus neslēpjot.
Kad saule ausīs krāšņāka, kā toreiz rietot,
Tik mīlas pilns, ka spētu sauli sasildīt,
Es atgriezīšos te, kur vakar vēl bij' lietus,
Tev, vārds pa vārdam, piedzīvoto pastāstīt.
(22.09.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
