|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Caur acu plakstiņiem | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Caur acu plakstiņiem es atkal redzu tevi.
Tas šķiet tik patiesi, ka sajūtu pat smaržas.
Es redzu asaras un tātad tu vēl ceri,
Ka nebūs pārtrūkušas saldās mīlas važas.
Nav varas man pār to, kas notiek tavā dzīvē.
Nav rozā briļļu, kuras vēlētos tu valkāt.
Kā pieradināts zvērs, kas nokļuvis ir brīvē,
Tu īsti nesaproti, ko ar brīvi iesākt.
Bet tevi gaidu es, kā noklīdušu avi
Un vēlos atdot visu, ko tu reiz man devi.
Lai kopā dzīves ceļu turpinātu abi,
Lai nav, vien acīm ciet, man jāskatās uz tevi.
(25.09.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1895
Kopā:7558401
|
| |
| |
|
Autori
