|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Caur acu plakstiņiem | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Caur acu plakstiņiem es atkal redzu tevi.
Tas šķiet tik patiesi, ka sajūtu pat smaržas.
Es redzu asaras un tātad tu vēl ceri,
Ka nebūs pārtrūkušas saldās mīlas važas.
Nav varas man pār to, kas notiek tavā dzīvē.
Nav rozā briļļu, kuras vēlētos tu valkāt.
Kā pieradināts zvērs, kas nokļuvis ir brīvē,
Tu īsti nesaproti, ko ar brīvi iesākt.
Bet tevi gaidu es, kā noklīdušu avi
Un vēlos atdot visu, ko tu reiz man devi.
Lai kopā dzīves ceļu turpinātu abi,
Lai nav, vien acīm ciet, man jāskatās uz tevi.
(25.09.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 5322
Kopā:7370255
|
| |
| |
|
Autori
