|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | bez tevis | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
septītais rīts bez tevis desmitā nakts
un dienas bez skaita un sāta
varbūt tu pat nebiji toreiz
un nejutu mājup nākot
bet šalca joprojām vēros tās egles
kas neprata bērzus tēlot
un bija jāiet apseglot laiku
lai ziema nesāktu pērnot
kārtējais mirklis kad atzīties degot
kad mīlēt un nesaudzēt acis -
caur skatienu liesmot ar vēju uz lūpām
kad vārdot un pasargāt prasīt
pieskaries neesot caurplūsti promejot
neaizliedz dzīslaini ritēt
varbūt reiz spēsim kā koksaknes elpot
zem dzīvības slāpstošām bitēm (25.09.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4777
Kopā:7369710
|
| |
| |
|