|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ar ceļa elpu kabatā | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
No savām saknēm aiziet prom
Nav lemts nekad nevienam,
Kaut svešas zemes vilina,
Bet savai - nepiedodam,
Pa ceļiem ejot ienākam
Joprojām savās mājās,
Mīl dvēsele kā ierasti,
Pie zemes pieaudzēta.
Mēs viens pie otra turamies
Kā zari pietur lapas,
Kaut rudens noplēš kādu nost,
Kaut lietus, krusa kapā,
Deg dzīslās spīts un nesadeg -
Uz savām saknēm krītam,
No zemes projām neaiziet,
Šo dzīvi neaizsvītrot.
Vēl reizi mūsu saulē just,
Ka piederam pie sevis,
Neko jau vairāk nevajag,
Ja kāds ir dzīvi devis,
Vien mazu gaismas cerību,
Vien mazliet sīka prieka,
Lai spētu sevi pasargāt
No ceļu pieskāriena.
(27.09.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1900
Kopā:7558406
|
| |
| |
|
Autori
