|
|
|
|
|
|
|
| | Ar ceļa elpu kabatā | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
No savām saknēm aiziet prom
Nav lemts nekad nevienam,
Kaut svešas zemes vilina,
Bet savai - nepiedodam,
Pa ceļiem ejot ienākam
Joprojām savās mājās,
Mīl dvēsele kā ierasti,
Pie zemes pieaudzēta.
Mēs viens pie otra turamies
Kā zari pietur lapas,
Kaut rudens noplēš kādu nost,
Kaut lietus, krusa kapā,
Deg dzīslās spīts un nesadeg -
Uz savām saknēm krītam,
No zemes projām neaiziet,
Šo dzīvi neaizsvītrot.
Vēl reizi mūsu saulē just,
Ka piederam pie sevis,
Neko jau vairāk nevajag,
Ja kāds ir dzīvi devis,
Vien mazu gaismas cerību,
Vien mazliet sīka prieka,
Lai spētu sevi pasargāt
No ceļu pieskāriena. (27.09.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|