|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ar ceļa elpu kabatā | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
No savām saknēm aiziet prom
Nav lemts nekad nevienam,
Kaut svešas zemes vilina,
Bet savai - nepiedodam,
Pa ceļiem ejot ienākam
Joprojām savās mājās,
Mīl dvēsele kā ierasti,
Pie zemes pieaudzēta.
Mēs viens pie otra turamies
Kā zari pietur lapas,
Kaut rudens noplēš kādu nost,
Kaut lietus, krusa kapā,
Deg dzīslās spīts un nesadeg -
Uz savām saknēm krītam,
No zemes projām neaiziet,
Šo dzīvi neaizsvītrot.
Vēl reizi mūsu saulē just,
Ka piederam pie sevis,
Neko jau vairāk nevajag,
Ja kāds ir dzīvi devis,
Vien mazu gaismas cerību,
Vien mazliet sīka prieka,
Lai spētu sevi pasargāt
No ceļu pieskāriena.
(27.09.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1001
Kopā:7213751
|
| |
| |
|
Autori
