|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Laužoties | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vien pamācot debesis, vairoties gaismas,
Nu diez vai var sev kādu gudrību smelties.
Un visiem, kam sevi ne atrast, ne saprast,
Ar elkoņiem atliek caur dzīvi šo lauzties.
Tie nīčisma maldīgo iedomu tēlam
Ir devuši likteņa galveno lomu.
Kas laužas, tiem svarīgi tuvāk būt spēlēm,
Bez parolēm ielauzties tajās, ar domu.
Tiem ķerot pēc mērķa un lecot pēc varas,
Sev jāsavāc gana daudz līdzi skrējēju.
Ja nomet, lai mīkstāka piezemēšanās,
Lai neaizķer stūrus tie, krītot uz leju.
Uz pasaules smaili ved viltīgi ceļi,
Kā labā un ļaunuma atspulgu aplis.
Darbs slideni ķēpīgs un grozi kā gribi,
Tiem rokas būs netīras vienmēr, vai slapjas.
(12.10.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1103
Kopā:6154394
|
| |
| |
|
Autori
