|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Laužoties | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vien pamācot debesis, vairoties gaismas,
Nu diez vai var sev kādu gudrību smelties.
Un visiem, kam sevi ne atrast, ne saprast,
Ar elkoņiem atliek caur dzīvi šo lauzties.
Tie nīčisma maldīgo iedomu tēlam
Ir devuši likteņa galveno lomu.
Kas laužas, tiem svarīgi tuvāk būt spēlēm,
Bez parolēm ielauzties tajās, ar domu.
Tiem ķerot pēc mērķa un lecot pēc varas,
Sev jāsavāc gana daudz līdzi skrējēju.
Ja nomet, lai mīkstāka piezemēšanās,
Lai neaizķer stūrus tie, krītot uz leju.
Uz pasaules smaili ved viltīgi ceļi,
Kā labā un ļaunuma atspulgu aplis.
Darbs slideni ķēpīgs un grozi kā gribi,
Tiem rokas būs netīras vienmēr, vai slapjas.
(12.10.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2338
Kopā:6414103
|
| |
| |
|
Autori
