|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | n e d z i m u š o b ē r n u d ā r z s | Autors - Eola
| | Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
es tevi noglāstīšu tāpat
kā noglāsta mani
augļūdens jūra
*
caur asinsriti
tu man nodod ka esi viena
es dodu tev atpakaļ nē tev esmu es
skumjās savās pat nejūti kā es smoku
caur asinsriti
tu mani nodod
*
tu man stāsti par tēvu kā aklu
dzīvnieku aukstasinīgu un glumu
es esmu silta un tikai vārds man būtu no viņa
tikai pēdas nospiedums pelnu un rožu dārzā
kur neviens mani nesauks par bendes meitiņu
es stāstu tev bet jau vēls
šonakt aptīšu nabassaiti ap kaklu
*
visu mūžu mēs skatīsimies viens otram sejā
visu mūžu mēs smiesimies kopā
es nespēšu raudāt kad mūsu kopīgā siāmas sirds
metīs smieklu asinis manu lūpu kaktiņos
mūžīgam smaidam pavērtas mutes
mūžam smaidā pukstoša sirds
un dvēsele
pārdalīta uz pusēm
*
vēl tu nezini ka jau rīt es nākšu.
sīkām dūrītēm klauvējos pagaidām slēgtajās durvīs
noslauku kājas
lai ienāktu tavā pasaulē tīrs
jau rīt tevi redzēšu dziedam bet šonakt
vēl mierīgi gulēsim abi.
pēc diviem sapņiem būs rīts
*
jau tagad tu dari man sāpes.
slepus tu netici ka esmu tikai auglis
miesa bez dzīvības lāses
slepus tu netici tam ka viss jau būs labi
arī pēc tam kad manis vairs nebūs
slepus tu mani nolādi
par to ka atnācis nelaikā negribēts un vēl no tā
kas nespēs mums raudzīties acīs
slepus tu šaubies.
un arī tā tu dari man sāpes
*
es zinu to ko nezini vēl tu pati.
tu nezini ka acis man katra būs savā krāsā
pirksti būs slaidi un kustības vieglas
tu nezini ka mani nosauks vārdā ko savam dēlam vēlējāties jūs abi
ka notis es apgūšu ātrāk nekā burtus un koka klucīšu torņus
ka futlārī kopā ar vijoli dzīvos putni un debesskrāpji
un pienāks diena kad sēdēsi trešajā rindā
un nesapratīsi kāpēc vienīgais no Vivaldi Gadalaikiem ko dzirdi
ir Ziema
tu vēl nezini ka paklanoties es ieskatīšos tev acīs
un sirds tava apstāsies tajā brīdī tāpat
kā toreiz kad izlemsi mani pamest
*
pavisam drīz spoguli tev vairs nevajadzēs
man dreb galva un rokas
paaudzies glāzīti noturēt nevarēšu
jau tagad mana piere ir zemāka par to bēniņu siju
pie kuras tu vienmēr atdauzi galvu mani piesaukdama paša nelabā vietā
visu mūžu es gulēšu tavā klēpī
kā piķa piliens martini pudeles dibenā
nenomazgājams dvēseles atspulgs
ieliesi? sev un man arī
uz kādu brīdi lai nedreb rokas
uz brīdi lai iestājas nāve
*
jāpaspēj nokļūt līdz laukam
zeme kamēr nav sasalusi
tu apceri labāko vietu zem akmens vai egles
drošāko tavuprāt vietu kam netuvoties pēc tam
sainītis tavās rokās ir ļoti mazs
tik ļoti ka šūpuļa vietā pietiktu vien ar baloža ligzdu
arī tai neizšķīlušies putnēni cauri krīt
*
ieritinos savā laimīgākajā līkumiņā
starp vakardziesmām un mierīgām sarunām
rīt
es jums pateikšu savu vārdu
(29.10.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2442
Kopā:6414207
|
| |
| |
|
Autori
