|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Aukstais sapnis | Autors - Mortijs
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es vēlos sist savas kailās rokas pret sienu
Un nedomāt par neko un nevienu.
Lai asaras šķīst un spēcīgas sāpes
Plēš manas rokas un plosa šo dienu!
Lai atmiņu skaliņi sadeg man acīs,
Graujoši sūrstošie pirksti kad kliegs;
Un tad es skriešu! Ja kāds man ko sacīs,
To neuztvers pat mans indīgais miegs.
Es cīnos caur asinīm krāsotu sniegu,
Kur bezmiegā rokas raudāja naktī.
Nogurst mans gars, es krītu un stiegu,
Līdz saļimstu, sirds dzenas vētras taktī.
Un nemiera inde noskūpsta liegi
To dzīvi, kas izira aukstajā sapnī..
(13.11.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
