|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Latvijā | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Manā zemē ir ābolu rauši,
Manā zemē aug sarkanais māls,
Tā reiz sāpēja sitienu klaušās,
To reiz glāstīja vārpzāles vāls.
Šodien plūst svešums starp mani un tevi,
Ozolu saknēs deg asiņu sārts,
Ceļi, ko kādreiz kā dāvanu devi,
Aizved no mājām, kur nepārnākt.
Ūdeņu lilijas mākoņos raisās,
Lapegļu čiekuri salnājos salst,
Un pār zemi kā sniegpārslas kaisās
Vilšanās sarmojums pelēki balts.
Ieaugsim zemē ar soļiem un domām,
Iemīsim sāpes zem purviem, lai trūd,
Varbūt reiz spēsim ar sapņiem uz rokām
Lāčplēsi piecelt un laimīgi būt.
Varbūt vēl spēsim iet, celties un ziedēt
Kā to reiz darīja tauta pirms mums,
Saule lai brūces un ciešanas dziedē,
Gaisma lai sasilda zemi, kas skumst.
(17.11.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2277
Kopā:6669149
|
| |
| |
|
Autori
