|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Acis | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Un kad reizēm trūkst vārdu, lai izteiktu jūtas,
Kuras laužas caur sirdīm un nevis caur prātiem.
Mulstošs klusums kad iesprūdīs pavērtās lūpās,
Atliks pasmaidīt klusi un saskrieties skatiem.
Man nav šaubu, ka acis var pavēstīt skaidri,
Ko ar skaņām var mēģināt neveikli mocīt.
Un kad lūpās dzimst nopūtas tikai un vaidi,
Mūsu acis var gluži kā romānus lasīt.
Es jau sen vairs, kā nebīstos klusuma mēma,
Ja vien kopā ar mani šai klusumā tveries.
Ja vien spēju es apreibt no skatiena rāma,
Kad šai mierpilnā brīdī es acīs tev veros.
(07.12.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1667
Kopā:6422440
|
| |
| |
|
Autori
