|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Acis | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Un kad reizēm trūkst vārdu, lai izteiktu jūtas,
Kuras laužas caur sirdīm un nevis caur prātiem.
Mulstošs klusums kad iesprūdīs pavērtās lūpās,
Atliks pasmaidīt klusi un saskrieties skatiem.
Man nav šaubu, ka acis var pavēstīt skaidri,
Ko ar skaņām var mēģināt neveikli mocīt.
Un kad lūpās dzimst nopūtas tikai un vaidi,
Mūsu acis var gluži kā romānus lasīt.
Es jau sen vairs, kā nebīstos klusuma mēma,
Ja vien kopā ar mani šai klusumā tveries.
Ja vien spēju es apreibt no skatiena rāma,
Kad šai mierpilnā brīdī es acīs tev veros.
(07.12.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3495
Kopā:7373854
|
| |
| |
|
Autori
