|
|
|
|
|
|
|
| | Es nespēju apreibt | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es vairs nespēju apreibt no laimes tādas,
Ko sniedz gabaliņš tumšākās šokolādes.
Kuru veikalā katrā var nopirkt par naudu
Un ko reklāmas rullīšos dēvē par baudu.
Es vairs nespēju apreibt no laimes tādas,
Ko man pasniedz ar pokālu Pinokolādas
Kādā bārā, kur uzvirmo zālītes smaka
Un no skandenēm izlaužas mūzika traka.
Es vairs nespēju apreibt no laimes tādas,
Kuru saņemt var gultā no meičas kādas,
Ko es satiktu pirmo un pēdējo reizi,
Skaidri zinot, ka rīkojos nepareizi.
Kur lai satieku viņu, to vienu, to īsto,
Kuru iemīlēt spētu pat nepazīstot.
Ko starp tūkstošiem atpazīt nebūtu grūti...
Tad no patiesas laimes es apreibis būtu. (09.12.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|