|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es nespēju apreibt | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es vairs nespēju apreibt no laimes tādas,
Ko sniedz gabaliņš tumšākās šokolādes.
Kuru veikalā katrā var nopirkt par naudu
Un ko reklāmas rullīšos dēvē par baudu.
Es vairs nespēju apreibt no laimes tādas,
Ko man pasniedz ar pokālu Pinokolādas
Kādā bārā, kur uzvirmo zālītes smaka
Un no skandenēm izlaužas mūzika traka.
Es vairs nespēju apreibt no laimes tādas,
Kuru saņemt var gultā no meičas kādas,
Ko es satiktu pirmo un pēdējo reizi,
Skaidri zinot, ka rīkojos nepareizi.
Kur lai satieku viņu, to vienu, to īsto,
Kuru iemīlēt spētu pat nepazīstot.
Ko starp tūkstošiem atpazīt nebūtu grūti...
Tad no patiesas laimes es apreibis būtu.
(09.12.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2335
Kopā:6414100
|
| |
| |
|
Autori
