|
|
|
|
|
|
|
| | Priedes | | Ievietojis: parodija. | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
04.12.2011.
Kamēr tu staigāji pa jūras krastu,
piejūras vēji manus skatus uz tavu pusi pūta.
Un pāri manai galvai- tik augstu-
kā mežoņi viļņi lidoja siltākās jūtas.
Tie mākoņi skrien, mums priekšā steidzas,
teju kā nobijušies mūs nepanākt.
Un kāpēc tie nemāca mūs, ja nezinām,
kur viss mums beidzas
un no kurienes mums atkal sākt?
Nedaudz apzilušas, nosalušas lūpas
skūpstīja sālsūdens un priežu gaisu.
Un apsalušās rokas, kopā saliktas, lūdzās,
lai es tās no savām
nekad vairs neizlaistu.
Lūzt zari no priedēm,
krīt un mirst.
Mēs aiz šallēm tiem lūgšanas skaitām.
Taču tai pat laikā lūdzam,
lai vēji nekad neizirst,
lai turpina manus skatus pūst, laikam. (20.12.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2037
Kopā:6427043
|
|
|
|