|
|
|
|
|
|
|
| | Caur pilsētas dunai... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Caur pilsētas dunai reiz dziesmas tā vija
Kā brīvības lāpa, kā saullēkta dzija,
Kur tumsā bez skaņas brēc gadsimta raudas,
Kur pilsoņi stīvie mirst alkās pēc naudas.
Es domās ar viņu tai ielā vēl tiekos,
Pirms pazūdu alus un pludmales priekos,
Un savējo sirdi tai dāvināt solu,
Bet autobuss nošņāc, lai braucu uz skolu.
Ar dziesmu man gribējās skoloties skaļi
Un traki griezt globusu, netur ko vaļi.
Tā vietā es paklausīgs ikdienu strēbu
Un jutos kā vientuļš un neizprasts rēbuss.
Nē, it kā jau kopā ar savējiem būtu,
Vien atvērties nespēju laimei, ko jutu.
Bez sveiciena nācu un aizgāju tālē,
Kur agri vai vēlu, bet atmiņās bālē.
Nu, bija ar' labais – nav iemesla liegties,
Pa starpu tai tumsai, caur kuru man tiekties,
Caur kuru bez skaņas brēc gadsimta raudas,
Kur pilsoņi stīvie mirst alkās pēc naudas. (20.12.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|