|
|
|
|
|
|
|
| | Lilita | Autors - Jānis Bariss
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu – savādā radība, saldkaislā dieve,
Pirmtēva sieva, bet neesi Ieva.
Ne cilvēku māte, bet kārdinātāja
Un čūska, dēmonu valdzinātāja.
Pirmspusnakts ēna un zīdaiņu zagle,
Postu un nelaimi vēstoša migla.
Ar Ādamu gribēji salīdzināties,
Bet padzīta - nespēji samierināties.
Viens nolādēdams ar pielūgsmi klanās,
Cits - nepazīdams ienīst un gānās.
Tu - tā, kura Ādama sirdij liec sāpēt,
No tā paša māla, bet cita nez kāpēc... (23.12.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1514
Kopā:6422287
|
|
|
|