|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nolemtā pilsēta | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Rīts, apmācies, debesis pil, stāv pilsēta klusuma pilna.
Peļķes, bēdīgām acīm suns, ar slapjām ķepām un vilnu.
Logi, tramvaji, kioski, baloži spodrina savas spalvas.
Pasaulē citā, stāvu zem liepas, kas zemu liekusi galvu.
Rīts, apmācies, lietus, kāds gājējs otrā noraugās īgni.
Kā atspulgi lielās peļķēs, viņi tik vienādi, bet atšķirīgi.
Garām mašīnu mašinērija brauc, kur tām kāds ir licis.
Slapjās celtnes pasauli vēro, neslēpjot mulsumu acīs.
Lietus, caurdurtās debesis lēni, pa labi, pa kreisi šūpo.
Sapņi, jau auksti un samirkuši, pa logiem ielaisties lūko.
Kaija, dūmiem līdzīgā vējā, tik balta uz motīva melna.
Klusē, pret vārtiem atdūrusies, šī nolemtā pilsēta, mana.
(27.12.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1306
Kopā:7559926
|
| |
| |
|
Autori
