|
|
|
|
|
|
|
| | Nolemtā pilsēta | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Rīts, apmācies, debesis pil, stāv pilsēta klusuma pilna.
Peļķes, bēdīgām acīm suns, ar slapjām ķepām un vilnu.
Logi, tramvaji, kioski, baloži spodrina savas spalvas.
Pasaulē citā, stāvu zem liepas, kas zemu liekusi galvu.
Rīts, apmācies, lietus, kāds gājējs otrā noraugās īgni.
Kā atspulgi lielās peļķēs, viņi tik vienādi, bet atšķirīgi.
Garām mašīnu mašinērija brauc, kur tām kāds ir licis.
Slapjās celtnes pasauli vēro, neslēpjot mulsumu acīs.
Lietus, caurdurtās debesis lēni, pa labi, pa kreisi šūpo.
Sapņi, jau auksti un samirkuši, pa logiem ielaisties lūko.
Kaija, dūmiem līdzīgā vējā, tik balta uz motīva melna.
Klusē, pret vārtiem atdūrusies, šī nolemtā pilsēta, mana. (27.12.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|