|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nolemtā pilsēta | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Rīts, apmācies, debesis pil, stāv pilsēta klusuma pilna.
Peļķes, bēdīgām acīm suns, ar slapjām ķepām un vilnu.
Logi, tramvaji, kioski, baloži spodrina savas spalvas.
Pasaulē citā, stāvu zem liepas, kas zemu liekusi galvu.
Rīts, apmācies, lietus, kāds gājējs otrā noraugās īgni.
Kā atspulgi lielās peļķēs, viņi tik vienādi, bet atšķirīgi.
Garām mašīnu mašinērija brauc, kur tām kāds ir licis.
Slapjās celtnes pasauli vēro, neslēpjot mulsumu acīs.
Lietus, caurdurtās debesis lēni, pa labi, pa kreisi šūpo.
Sapņi, jau auksti un samirkuši, pa logiem ielaisties lūko.
Kaija, dūmiem līdzīgā vējā, tik balta uz motīva melna.
Klusē, pret vārtiem atdūrusies, šī nolemtā pilsēta, mana.
(27.12.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4464
Kopā:7369397
|
| |
| |
|
Autori
