|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nolemtā pilsēta | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Rīts, apmācies, debesis pil, stāv pilsēta klusuma pilna.
Peļķes, bēdīgām acīm suns, ar slapjām ķepām un vilnu.
Logi, tramvaji, kioski, baloži spodrina savas spalvas.
Pasaulē citā, stāvu zem liepas, kas zemu liekusi galvu.
Rīts, apmācies, lietus, kāds gājējs otrā noraugās īgni.
Kā atspulgi lielās peļķēs, viņi tik vienādi, bet atšķirīgi.
Garām mašīnu mašinērija brauc, kur tām kāds ir licis.
Slapjās celtnes pasauli vēro, neslēpjot mulsumu acīs.
Lietus, caurdurtās debesis lēni, pa labi, pa kreisi šūpo.
Sapņi, jau auksti un samirkuši, pa logiem ielaisties lūko.
Kaija, dūmiem līdzīgā vējā, tik balta uz motīva melna.
Klusē, pret vārtiem atdūrusies, šī nolemtā pilsēta, mana.
(27.12.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1351
Kopā:6715289
|
| |
| |
|
Autori
