|
|
|
|
|
|
|
| | Tavas, manas debesis | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Iededz savu sauli manā sirdī
Un es starošu, kā bāka vētrā.
Savu, tavu gaismu nežēlodams,
Iesēšu pa druskai sirdī katrā,
Pretī par to neko neprasīdams.
Apjoz savus vējus man ap vidu,
Un es griezīšos ar viņiem dejā.
Draiskošos un virpuļošu laimīgs,
Iezīmēšu smaidu katrā sejā,
Kuras sen jau aizmirsušas smaidīt.
Savām debesīm sedz manus plecus
Un es jutīšos, kā dūja tajās.
Spārnus spēji vēzējot bez mitas,
Nenogurdams atgriezīšos mājās.
Debesis man nevajadzēs citas... (29.12.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1515
Kopā:6422288
|
|
|
|