|
|
 |
|
|
|
|
| | rīt pamodīšos | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
rīt pamodīšos joprojām tā pati
mazliet patiesā mele
ar zemeņu spīdumu lūpās
un acīm, kas norāda laiku
laternu stabi dejos man apkārt līdzīgi lielceļu baltajām svītrām
baloži sitīsies smiltīs rotaļu laukumu vidū
un smiesies garāmskrejoši bērni
pelīšu pīkstīšu balsīs
lietus izmērcēs sniegu
pirms paspēs tas pārvilkt dienišķo sargūdeni
un pārsalt kraukšķīgā sērsnā
pērli pa pērlei es lasīšu katru metru
kas norādīs svešādu ceļu
no neapdzīvotā uz dzīvo
rīt kaimiņu šķērsielā
iešu par tevi nedomāt (12.01.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|