Rīts noknābā zvaigznes kā zeltītu prosu,
Nakts nogurst no sirdīm un atelpu prasa.
Rokas pie lūpām, vārds nemanot nokrīt -
Viss kā pēc grāmatas, viss kā pēc notīm.
Vieds pareģis purvā kā svētvietā raugās,
Kur spīganas dejo starp likteņiem šmaugiem,
Dzīves līp sniegā, lec klasītes klusums,
Tukšziedi dedzina caurvēja čukstus.
Es neticu delnām bez laicīgām rētām,
Es neticu purviem, kas apdzīvo vētras,
Mirklis lai krastup velk grimušu sauli,
Mierā dus kurkuļi, sēnes un kauli.
Vēl tumsa kā čūska slauks indi no pērlēm,
Vēl gaisma kuls palus no kliedzošām mēlēm,
Spārno, mans kraukli, lai naktsložņas notrīs -
Mūžs kā pēc grāmatas. Gaišs kā pēc notīm.
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
Autori
Atvērt smaidiņus
