|
|
 |
|
|
|
|
| | Kliedzošā pustumsā ietinas spoki... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kliedzošā pustumsā ietinas spoki,
Mēmi kad zvaigznes pie debesīm zvana.
Tukšajā galvā ir rimuši joki,
Dzeja vairs neceļ, un dzejots ir gana.
Dienas kā stājušies kumeļu bari
Nosistu laiku jau sagremo gausi.
Paguris esmu, bet priekšā vēl kari –
Slēpšu zem spilvena dārdošo ausi. (17.01.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|