|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Spējam. | Autors - Mārīte Bērziņa - Rozīte
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Cik gan daudz pasaulē vientuļo dvēseļu klīst,
tās tukšas un aukstas kā pamestas akas.
Tās pamazām izdziest plēnē un vīst,
katra diena tām pelēki bāla sākas...
Cik gan svarīgi cilvēkam justies vajadzīgam,
būt gaidītam, mīlētam, iepazītam,
kad tuvie un mīļie vienmēr ir līdzās,
bez tā viss nesvarīgs, vienaldzīgs, tukšs...
Tad kādēļ uz zemes dzīvojot,
mēs tik maz saprotošā un dzīvīgā sējam?
Tas tiešām nav grūti iet cilvēkos,
viņu patieso būtību nelaist pa vējam.
Mēs taču visi to varam un spējam...
(17.01.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
