|
|
 |
|
|
|
|
| | Uzdāvini man laiku | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
uzdāvini man septīto stundu no pulksteņa laika beigām,
kad nestaigā rādītāji kā vīri ar mūžsirmām bitēm bārdās,
un dārgākais tobrīd esam mēs paši, ne kāda neapdzīvota dzīve,
ko samīdīt vēlāk un izmest kā pārāk vīstošu ziedu
uzdāvini man parasto laiku ar sniegpārslām mēles galā,
(atceries, ķērām tās mazi kā saldākās ogas,
pat neaizpogājot jakas un ļaujoties baltajiem putniem)
nepāriet vēlos zem debesu sprīžu aizkaitināmās steigas
un saglabāt sevī to pussnaudas mirkli pirms un pēc sapņošanas,
kad atbalsis ķeras aiz kastaņu kokiem un dzīvību neatceras,
kad cerēt, ka pulkstenis atsāks ritēt no īstā laikmeta laika
un pieradināsies laipot starp un zem tikšanās saitēm
uzdāvini man sevi
un visas pasaules apstāšanās
kļūs īstas (02.02.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1732
Kopā:6668604
|
|
|
|