|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sāpe | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (11)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Jau atkal sapnī redzu dzimtās mājas,
Kur itin viss tik pazīstams un prasts.
Kāds latviski ar mani sarunājas,
Bet fonā šalko Dzintarjūras krasts.
Es acis atvēršu un sapnis gaisīs.
Jau kuro rītu lietus logā sit.
Good morning, teikšu bezrūpīgā balsī,
Kaut asara pār vaigu klusi rit.
Es steigšos, ja vien pasauksi tu mani.
Pie tevis atgriezīšos, kaut vai rīt.
Teic, Latvija, kur tavi svētku zvani.
Kāpēc neviens tos nesteidz iezvanīt.
Māt neraudi, es atgriezīšos mājās,
Kad ābeles reiz baltos ziedos plauks.
Vien pastāsti, kā jums bez manis klājas.
Vai mazais brālis vēl pēc manis sauc.
Nekas jau manas ilgas neizdzēsīs.
Par Dzimteni man sapņus neatņems.
Reiz tava roka atkal mani glāstīs
Un sāpe šī vairs sirdi neaizņems.
(13.02.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1821
Kopā:6422594
|
| |
| |
|
Autori
