|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Skumjas ielieku sev kabatā | Autors - Ēriks Bāris
| | Komentāri (10)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Februāra novakare pienāca klusa
Tik bezgala skumja,
Kā ēnas ko kājām mīdu
Un visas pasaules labumu iekāri nīdu
Tik ļoti... ka tagad te lēnīgi īdu.
Kad nebeidzamo putnu klaigas pieklusušas
Un stalto priežu ēnas pār mani gulst,
Pilnmēness gaismā tās mani iepinušas,
Bet spuraini čiekuri tajās joprojām mulst
Es krītu... un ieķeros tajos
Kā laikos visnotaļ grūtajos-
Tavā vārdā spalgonis nācis,
Tavā valodā runāt sācis,
Tavā vietā vēl ausīs kniebt
Un sirdī sācis...
Bet skumjas es ielieku kabatā,
Es mazliet atturīgi vēroju,
Kā trulas, bezpalīdzīgas debesis
Ciniski pieplok manā priekšā
Pelēkā vienaldzībā sietas
Kā rūgts kamols,
Kurš iestrēdzis kaklā,
Sirdī atstājot mazliet rūgtenu
Mežābeles ābolu garšu
neviens Vairs nespēj mierināt sirdi,
Kur šūnas vēl neprātā izspēlē maršu,
Tā atvērta raugās kaut neganti dauzās
Kā mainās pasaule manā priekšā
Un eņģeļi sakļauj sev spārnus iekšā.
Tā atvērta klausās
Tavos vārdos ko gribās lai nesaki tu
Kā mirkļa ilūzija var noburt, es saprotu
Vai tiešām Tu gribi padoties,
Bet ne rokās sadoties?
Vai tiešām es Tev bezdibenis šķietu
Ar nepareizi izvēlētu vietu?
Kur brīvajā kritienā iekrist negribi
Un pazust starp dzejas rindām
Kā čīkstošām akas vindām,
Kuras manā dvēselē
Kā akas ūdenī dziļā
Tavas vēsmas viļā,
Bet gribi citu saules rietu,
Citu vēju, citas debesis un lietu,
Kas nepārietu...
Bet skumjas es ielieku kabatā
(15.02.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
