|
|
|
|
|
|
|
| | Priede | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kalstoša priede aiz ceļmalas grāvja sapņo par atvasarām,
Vējš staigā zaros, kur deviņus gadus putni pat nepieskaras,
Pārlido saule kā mīloša roka, savijas plauksta ar plaukstu -
Adatu ilgām ziemeļu vējā nebūs vairs skumji un auksti.
Rīt kā pelēku mākoņu sega zvirbuļi pulcēsies baros,
Meklējot zaru, kas nesadur pirkstos ziemīgus novakarus.
Pastiepsies priede slaida un jauna, putnēni bužinās spalvas,
Un, kā nemanot laicīgus zibšņus, uzziedēs gaišrozā malvas.
Nocirta šonakt dzīvību priedei, nopūtās ugunī zari,
Un zem pelniem kā pelēkas stīgas locījās sirdspukstu gari.
Gribētos ticēt - kokiem ir mājas, kur debesīs satikties jauniem,
Kad pieskaras mūžības astrotais gurdums zaļajām pļavām un kalniem. (21.02.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2442
Kopā:6414207
|
|
|
|