Esmu sēdējis nakti
Zem olīvkoka,
Un jautājis mēnesim:
“Saki, brāl,
Sudrabā tērptais princi,
Kā lai uzrunāju
To vienu vienīgo?”
Viņš iemirgojās kvēlāk
Un atbildēja:
“Kas ir bijis pazaudēts
Laika upē,
Reti kad ir atgūstams.
Ja Tev tas izdevies,
Uzskati savu dzīvi par svētītu.”
Esmu klaiņojis
Pa pirmsausmas mirkļiem
Un jautājis miglai:
“Saki, mās,
Mūžam netveramā,
Kā lai uzrunāju
To vienu vienīgo?”
Viņa aplika savas rokas
Man ap kaklu un čukstēja:
“Sieviete ir līdzīga man.
Reti kura vienlīdz uzticama
Kā naktī, tā dienā,
Kā vētrā, tā mierā.
Ja tādu atrodi, esi laimīgs.”
Esmu stāvējis pilsētas laukumā,
Pagriezis muguru savai ēnai
Un jautājis saulei:
“Saki man,
Gaismas devēja cēlā,
Kā lai uzrunāju
To vienu vienīgo.”
Viņa klusēja brīdi,
Tad ierunājās:
“Mēs katrs sējam
Mieru vai naidu,
Gaismu vai tumsu.
Ja Tavā dzīvē ir vieta
Gaismas nesējai daiļai,
Būs diža šī dzīve.”
Esmu apmulsis klaiņojis
Līdz pasaules robežām,
Bet nebiju prasījis padomu
Lielajam ceļiniekam vējam.
Viņš pats mani satvēra
Un teica:
“Klausies, mans draugs!
Tu allaž centies
Vadīt viens savu dzīvi,
Bet tā tas nav nolemts.
Ja nākusi kāda,
Kas svētību dāvā,
Un dižumu, laimi,
Kas mierīga vētrā,
Nes gaismu, sēj prieku,
Tad viņai būs ieņemt
Īpašu vietu.
Tad viņai būs dāvāt
Tev iemeslu dzīvot.
Tad viņa būs jāsauc
Par Tavas dzīves
Īsto un vienīgo
Karalieni.”
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
Autori
Atvērt smaidiņus
