|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pie miglas trauka | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Pie miglas trauka pieglauduši purnus,
Simt mākoņi caur rītu miglu dzēra.
Un nav neviena vēsāka par citiem,
Un nav neviena pelāka un sēra.
Tā rodas lietus pavasara dzērvēm,
Un saules dūdām vieta atbalsoties.
Kurš paspēs dzirdēt pulsējošās vētras
Un cauri visam neievainots doties?
Zem skaņām rūgtām, marmelādes gaisiem
Tev sniegšu roku. Būsim pazīstami.
Kad divas sekundes sev laika elpu aizsies,
Par dzīvi stāstīs rīta miglas sami.
Un viss no jauna. Gaisma izplūst. Staro.
Visapkārt līst, un krauķi lido augstu.
Būs kādreiz lietus smiekliem jāpabaro,
Lai siltas lāses. Siltas tavas rokas.
(13.03.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
