|
|
|
|
|
|
|
| | Pie miglas trauka | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pie miglas trauka pieglauduši purnus,
Simt mākoņi caur rītu miglu dzēra.
Un nav neviena vēsāka par citiem,
Un nav neviena pelāka un sēra.
Tā rodas lietus pavasara dzērvēm,
Un saules dūdām vieta atbalsoties.
Kurš paspēs dzirdēt pulsējošās vētras
Un cauri visam neievainots doties?
Zem skaņām rūgtām, marmelādes gaisiem
Tev sniegšu roku. Būsim pazīstami.
Kad divas sekundes sev laika elpu aizsies,
Par dzīvi stāstīs rīta miglas sami.
Un viss no jauna. Gaisma izplūst. Staro.
Visapkārt līst, un krauķi lido augstu.
Būs kādreiz lietus smiekliem jāpabaro,
Lai siltas lāses. Siltas tavas rokas. (13.03.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1685
Kopā:6422458
|
|
|
|