|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mana Pelnrušķīte | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vēl būdams bērns, es zināju par tevi.
Es iztēlē ar tevi esmu runājies.
Un kopš tā brīža, visi dzīves ceļi
Ir mani veduši ar tevi satikties.
Tu princese no pasakām pirms miega,
No tām ko vecmāmiņa kādreiz stāstīja.
Caur bērna sirdi izskrēji tik liega,
Ka daļa manis tevi meklēt aizsteidza.
Bet viltus monētas vien mana alga.
Jau meklējumos krietns pagājis ir laiks.
Un teju šķiet, ka viss nu ir vienalga,
Kad mani pēkšņi aptur acu skatiens maigs.
Tā esi tu no pasakām, no sapņiem,
Ko savā dzīves ceļā allaž meklēju.
Kopš bērnībā uz sapņu nama kāpnēm
Es tavu mazo kristāl kurpi pacēlu.
Tā esi tu no pasakām, no sapņiem,
No atmiņām, kas laika nomocītas sten,
No asaru un lietus lāšu apļiem,
No manas smilšu pils, kas sagruvusi sen.
(28.03.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2362
Kopā:6414127
|
| |
| |
|
Autori
