|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Labrīt - arī citu rīt! | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
skat, kā mēs dzīvojam
ceļus, ko aizmirsīsim
skat, kā mēs ejam un ejam, un ejam
caur pēcpusdienām uz dārziem
ar smalkākās līnijās izgaismotajiem vārtiem
un bronzas plāksnītēm apzīmogotiem kokiem
labrīt
esam pamodušies
vēl durvis nav vērtas
un neviens vēl nav pateicis vārdu
nekad
kamēr līst
mums jāpieradina putni caurlidot mūsu dzīves
(viņiem ir skaistas acis
un dvēseles arī)
viņi prot rītausmas zobenus pārstaigāt nesagriezti
mums šodien nav izvēles
un arī rīt
āderu krustpunktu gavilēs
tāpat kādreiz izgaisīsim
(03.04.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1679
Kopā:6123913
|
| |
| |
|
Autori
