|
|
|
|
|
|
|
| | Nātre | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vējš iepūtis nātrēs asumu,
Lai sadzeļas tas, kas tur lien,
Kas nepratis cienīt tālumu
Un pārāk tuvu tām brien.
Es pati šad tad arī jūtos
Kā nātre, kas nevietā dzeļ,
Pēc tam tik’ pati vēl sūdzos,
Ka vientulīgs gadījies ceļš.
Pat negribot, sanāk tā asi,
Kā biedējot, projām, lai mūc,
Bet mani kā puķi tu lasi
Un mierīgi rokā plūc.
Vai tiešām tu nebīsties asuma,
Tik drosmīgi skardamies klāt?
Bet, re, aiz milzīga mīļuma
Vairs nejūt, kā dzēlība sāp. (10.05.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1903
Kopā:6422676
|
|
|
|