|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Valsis tikai mums | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ar skolas zvanu atbalsīm, man atmiņā aust laiks.
Tas laiks, pirms gadu desmitiem, ko nepiedzīvot vairs.
Tie līksmie gadi, jaunība, kāds skolas izlaidums.
Tavs skūpsts, ko devi atvadām un valsis tikai mums.
Jau matos sudrabs iezadzies un rūpju rievots vaigs.
Tavs pieskāriens man atmiņā, kā toreiz, tikpat maigs.
Laiks daudz jau lapu pāršķīris un liekas viss tik tāls,
Bet sirdī manā atspulgs tavs, arvien vēl tikpat kvēls.
Caur maijpuķīšu skariņām spīd mazmeitiņas smaids.
Tā saka: „Vectēv nesapņo, uz skolu doties laiks.”
Un tā jau gadu desmitiem es skolā atgriežos,
Lai atkal, savās atmiņās ar tevi satiktos.
(28.05.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1431
Kopā:6146587
|
| |
| |
|
Autori
