|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mirklis būt pašai | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņa stāvēja klinšakmens krastā ar dvēseli, sažņaugtu saujā,
Un saule kā nomesta spalva ritēja kūpošā kraujā.
Kur avoti elpo, kur svīres rod jaunus spārnus,
Plūc meitene maza no atbalsu rokām paslēptus buramvārdus.
Un tas jau nekas, ja dvēsele neprot kā putns zem lapām slēpties,
Ja krīt tā kā dziesma aiz pakalnu slūžām, kā gribot zem zemes sēsties,
Aug meitene līdzi tiem mirkļiem, kas sūri, līdz ievijas ziedu laikā,
Un atkal caur mīļu un gaidošu sirdi dvēseles puksti staigā.
Stāv meitene kāda pie klinšakmens krasta un raugās, kā upe rēto,
Uz pasaules kraujas vienojot visu - gan lēto un raupjo, gan svēto.
Rīt izripos saule no apvāršņu cilpas, un svīres kliegs vārdus viedus,
Pārberot ceļiem un taciņām smalkām atbalsu tīrus ziedus.
(26.06.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
