|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vīrietim | | Ievietojis: Magone |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Sirds mana noreibst no skatiena tava
Un es pazūdu liegā šūpulī.
Visa pasaule pēkšņi uzdzirkstī
Krāsās, skaņās un laimes sajūtā.
Tavam plecam pieglaužos, izkūstu
Šajā mirklī- kā putu mākonī.
Nāk liegi un dāsni varavīksne
Pār manu nomoda sapni klāties.
Ir iespējams septītās debesis
Tepat – virs zemes ieraudzīt.
Visapkārt dzīve smaržo un tvan
Blakus tev manas dienas gūst jēgu.
Tur augstu , tālumos mākoņkalns
Manu sapni reiz izauklēja.
Tagad sirdsbalss ir guvusi atbalsi
Likteņa vējš man dāvāja tevi..
(29.06.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
