|
|
|
|
|
|
|
| | Ceļinieks | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Man šajā dzīvē nepieder ne nieka.
Ir tikai sapņi, cerība un ceļi.
Vien tagadne, ar mazumiņu prieka
Un pārdomas, kā bezdibeņi dziļi.
Kā skudriņa, kas rosās savrup pūžņa,
Kā vientuļš vilks, kas atsities no bara,
Es ārā izkāpis no neprātīgā pūļa,
Nu esmu brīvs no tiekšanās pēc varas.
Vecs priežu sils ir šodien manas mājas,
Bet rīt par mājām saukšu jūras krastu.
Un visos ceļos, kurus būšu gājis,
Es atstāšu sirds drupačiņu karstu.
Kad dzimto zemi nomērījis būšu
Un sevi sākšu just, kā nastu smagu,
Bez nožēlas tad savā zemē gulšu,
To uzsedzot, kā siltu dūnu segu. (23.08.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2133
Kopā:6111154
|
|
|
|