|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | tik ilgi | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
tik ilgi cik klintīs degs ēdelveisi
tik ilgi cik mēness virs kalniem augs
mēs būsim viens otram līdz pasaules malai
līdz apvāršņi nogurs un atpakaļ sauks
vien jāsadod rokas un dvēselēs jālec
līdz dzīlēm kur sarmotiem baložiem pils
lai kārtējais nemiers sev lapotni pārnes
kur mīļuma starojums neizdilst
es vienmēr tev būšu ja būsi man vienmēr
kad tukša grūs zeme un gājputni kliegs
mēs būsim viens otram līdz pasaules beigām
kā lapotne kokam kā janvārim sniegs
(12.09.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1359
Kopā:7559979
|
| |
| |
|
Autori
