|
|
|
|
|
|
|
| | tik ilgi | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
tik ilgi cik klintīs degs ēdelveisi
tik ilgi cik mēness virs kalniem augs
mēs būsim viens otram līdz pasaules malai
līdz apvāršņi nogurs un atpakaļ sauks
vien jāsadod rokas un dvēselēs jālec
līdz dzīlēm kur sarmotiem baložiem pils
lai kārtējais nemiers sev lapotni pārnes
kur mīļuma starojums neizdilst
es vienmēr tev būšu ja būsi man vienmēr
kad tukša grūs zeme un gājputni kliegs
mēs būsim viens otram līdz pasaules beigām
kā lapotne kokam kā janvārim sniegs (12.09.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|