|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Likteņa sods | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Zinu, ka es sevi tikai mūždien moku
Gribēdama kā vienmēr tev pasniegt
Savu laipno un izpalīdzīgo roku.
Pagātne un viss labais, kas bijis tajā,
Vienā mirklī kā ar akmeni pret stiklu -
Sašķīst un sabirst drumslās uz grīdas.
Tavas domas ir tik netīras,
Ka samaitā pat apkārtējo gaisu,
Bet Tu vaino mani un saki,
Ka es Tev dzīvi bojāju un maisu.
Tu mūžam mīlošs ne mirkli nespēj būt,
Vientulība - Tavs nopelnītais likteņa sods!
Tu pats sev kapu roc
Kā reiz man teici pats.
(12.09.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
