|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Likteņa sods | | Ievietojis: basite |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Zinu, ka es sevi tikai mūždien moku
Gribēdama kā vienmēr tev pasniegt
Savu laipno un izpalīdzīgo roku.
Pagātne un viss labais, kas bijis tajā,
Vienā mirklī kā ar akmeni pret stiklu -
Sašķīst un sabirst drumslās uz grīdas.
Tavas domas ir tik netīras,
Ka samaitā pat apkārtējo gaisu,
Bet Tu vaino mani un saki,
Ka es Tev dzīvi bojāju un maisu.
Tu mūžam mīlošs ne mirkli nespēj būt,
Vientulība - Tavs nopelnītais likteņa sods!
Tu pats sev kapu roc
Kā reiz man teici pats.
(12.09.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 5394
Kopā:7370327
|
| |
| |
|
Autori
