|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | asiņainā. | Autors - Marika Mežale
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
depresīvais.
Vējā kārtējā smilga lūzt.
Tā mirkst rudenīgi asiņainā lietū.
Nolūzt, izzūd visi mani sapņi arī,
Līdz ar smilgu pēdīgo.
Aizplūst dubļainā zemē
Prieks un laimīgā cerība,
Kas bija izvēlēta,
Kā visīstākā un patiesākā.
Saulainā dienā zeme iesūc sevī
Manu nāvīgo sāpi.
Bradājiet Jūs pa manu zemi asiņaino,
Izbradājiet manu dvēseli.
Ēdiet manus augļus,
Sāpju pilnos augļus.
Iemiesojiet sevī manu nāvīgo smaidu.
Ienīstie šo dzīvi tāpat kā es to ienīdu.
Bradājiet pār asiņainiem laukiem.
Barojiet savus bērnus ar naidu.
Viss.
(15.09.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1368
Kopā:6130845
|
| |
| |
|
Autori
