|
|
 |
|
|
|
|
| | Sirdsapziņa | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Veroties rudenīgajās krāsmatās
Pēkšņi sirds nemanot iegrimst
Sen piemirstās atmiņās...
Mana noslāpētā sirdsapziņa
Gluži kā apjucis tauriņš
Bezjēdzīgi pret stiklu sitas...
Tai pietrūkst vārdu,
Bet nepietrūkst emociju.
Bērzu līganajos zaros
Un nu jau zeltainajās lapās
Paslēpies dus siltais dienvidvējš,
Bet kaut kur tālē
Nodun pērkons
Un nozib zibens spējš
Laikam arī pie mums
Drīz jau lietus līs,
Bet kas manu sirdi apturēs
Lidot gājputniem līdz?... (15.09.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1367
Kopā:6632530
|
|
|
|