|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sirdsapziņa | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Veroties rudenīgajās krāsmatās
Pēkšņi sirds nemanot iegrimst
Sen piemirstās atmiņās...
Mana noslāpētā sirdsapziņa
Gluži kā apjucis tauriņš
Bezjēdzīgi pret stiklu sitas...
Tai pietrūkst vārdu,
Bet nepietrūkst emociju.
Bērzu līganajos zaros
Un nu jau zeltainajās lapās
Paslēpies dus siltais dienvidvējš,
Bet kaut kur tālē
Nodun pērkons
Un nozib zibens spējš
Laikam arī pie mums
Drīz jau lietus līs,
Bet kas manu sirdi apturēs
Lidot gājputniem līdz?...
(15.09.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1678
Kopā:7560298
|
| |
| |
|
Autori
