|
|
|
|
|
|
|
| | Dvēsele | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es kādreiz sapratu, ko stāstīja man jūra,
Ko teica vējš un zaļais priežu sils.
Es vienā mirklī spēju būt pie Ķīnas mūra,
Bet mirklī nākošā, pie Bekingema pils.
Un nebijos, ne laika apstākļu, ne laika.
Vien kaut kur tur, no visām rūpēm brīvs
Es toreiz biju, bet tās asaras uz vaiga...
Nu atkal te, nu atkal esmu dzīvs. (18.09.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1271
Kopā:6130748
|
|
|
|