|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dvēsele | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es kādreiz sapratu, ko stāstīja man jūra,
Ko teica vējš un zaļais priežu sils.
Es vienā mirklī spēju būt pie Ķīnas mūra,
Bet mirklī nākošā, pie Bekingema pils.
Un nebijos, ne laika apstākļu, ne laika.
Vien kaut kur tur, no visām rūpēm brīvs
Es toreiz biju, bet tās asaras uz vaiga...
Nu atkal te, nu atkal esmu dzīvs.
(18.09.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1603
Kopā:7657943
|
| |
| |
|
Autori
