|
|
|
|
|
|
|
| | Eitanāzija | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (10) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kāds koks lūdzas pavardam, sasildi mani.
Tam nesenā vētrā ir aizlauztas saknes.
Jau viens pakaļ otram sāk atteikties zari
Un pamazām atklājas vēl dažas blaknes.
Tas saka, es zinu, ka lēnītēm mirstu.
It viss ko es jūtu, ir vienīgi sāpes.
Es nevēlos būt tikai tādēļ, lai dzistu
Un kaltušiem žagariem kaimiņus skrāpēt.
Ļauj aiziet man ātri, caur uguņu zibsni.
Es sadegšu spoži, kā septiņas saules.
Un tad, kad pie sirds manu siltumu liksi,
Lai skurstenis tavs, mani debesīs aiznes. (30.09.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1676
Kopā:6158258
|
|
|
|