|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | katrs jūt citādāk | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
katrs jūt citādāk
savādāk sargā
es iemīlu tā kā zeme mīl rozi
kā akmeņi - strautus
kā irbes mīl laukus
un tikai uz brīdi kad piestāju krastā
kur domas kā vālodzes mazgājas rasā
no visa kas bijis es uzceļu pili
kur paslēpties tonakt kad sarkanā gaisma degs visur
kur zaļoja glāsmaini sili
torīt kad ābeles saplauka ziedos
es mīlēju kādu kas staroja rietos
bet šonakt kad komētas apvāršņos klejo
ir sirdī kas īpašs un nepārejošs
tu ierakstīts dzejā
tu iestāstīts stāstos
vai būsi man līdzās
kad puteņi pārslos
(03.10.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3056
Kopā:6859204
|
| |
| |
|
Autori
